Sākumlapa

Augusts Brigmanis: ZZS uz dullo „nešaudīsies”

"Latvijas Avīzē" viesojās Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētājs AUGUSTS BRIGMANIS. Ar viņu tikās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Pazīstamais sociologs Aigars Freimanis pareģo, ka par iekļūšanu 10. Saeimā varot būt drošas divas apvienības – ZZS un "Saskaņas centrs". Tas jūs droši vien iepriecina un, cik saprotu, nebēdājat, ka neviens neaicina jūs vienoties.

A. Brigmanis: – To darbu, uz ko vedina "Vienotība", esam jau paveikuši, jo mūsu specvienībā ir LZS, Zaļā partija un "Ventspilij un Latvijai". Ar mums sarunas vēlas vest gan "TB"/LNNK, gan "Visu Latvijai", gan "Demokrāti.lv", gan daži "reģionāli". Viņi saprot, ka ZZS paplašināšanas gadījumā jaunajiem potenciālajiem partneriem būs paritāte ar "vecajiem". Te nav vecākā vai bagātā brāļa sindroms, bet līdzvērtība. Mēs neizlasīsim sev tīkamos, nepazemosim, sakot, Jānis un Pēteris nāks pie mums, bet pārējie lai lasās lapās. Vienošanos kopējas lietas labad atbalstām, jo latvietim ir pārmēru tieksme grupēties un savrup nošķirties. Redzot, kādus panākumus Rīgā spēja sasniegt apvienojušās krievu partijas, var teikt, ar to jārēķinās un tas ir bīstami. Saeimā arī vēroju tādas lienošas lietas, ko viņi paceļ laiku pa laikam, virza un izliekas – ak, tas jau nekas TĀDS nav. Tam pretī vajadzīgi latviskās partijas konsolidējoši momenti. Saeimā tikko lēma, vai samazināt sodu par karoga neizlikšanu. Nav runas, vai sodīt ar 50 vai 30 latiem. Jautājums ir par attieksmi – vai pazemināt simbola jēgu? Mēs un tēvzemieši nobalsojām pret. Citā jautājumā, kas skar elektronisko mediju likumprojektu, mūsu deputāts Pauls Putniņš ierosināja papildinājumu, kurš aizliegtu sižetus, kas grauj valstiskumu vai apspļauda Latvijas simbolus. Tas nenozīmē, ka nedrīkst informēt, teiksim, par Latvijas karodziņu izmešanu miskastē – Putniņš uzstājās pret šādā garā apzināti veidotiem sižetiem. It kā saprotama, sakarīga lieta, bet komisijā raisījās iespaidīga diskusija, vai tik tā nebūšot preses brīvības aizskaršana! Bet es jūtu, ka ne jau preses brīvību daži gribēja aizstāvēt, bet tiesības pulgot valsti pēc patikas.

– Redzams, ka katrai uz Saeimu pretendējošai vienotajai listei drīz uzliks ideoloģisku cepuri, un tad skaidrāk manīsim, kurp kurais velk.

– Kādā intervijā PS līderim Kristovskim jautāja, ar ko varētu sadarboties, iekļūstot 10. Saeimā. Jau viņš pateicis, ka trīs oligarhi visi ir slikti un apkarojami. Kristovskis atzina, ka ar "Saskaņu" arī viņam negribētos iet kopā. Bet ar ko tad? – žurnālists prasa. Un tad ar lielām mokām no Kristovska varēja saprast, ka pieņemamākais variants būtu ZZS. Tas nāca ar dziļu nopūtu, ka būšot tā kā jāsēžas un ar tiem "zemniekiem" jārunā. Tāda nepatīkama, bet neizbēgama realitāte. Šeit Kristovska kungs dziļi pārspīlē savu potenciālo varēšanu. Ticamāk, ka jautājums būs par to, ar ko ZZS gribēs veidot jauno valdību. Arī pēdējie notikumi "Vienotības" tapšanas procesā ("JL" kongresā – Titava un Repšes epopeja) liecina par domstarpību šķilšanos, vēl pirms "Vienotība" dibināta. Nacionālajos un ekonomiskajos jautājumos brīžiem arī pavīd ļoti liela uzskatu atšķirība.

E. Līcītis: – Nepalaidīsim garām to faktu, ka valdībā ZZS, PS un "JL" jau tagad strādā kopā.

– Jā, pēc tam revidēt attiecības… Es vismaz nemēdzu spļaut akā, no kuras varbūt vēlāk nāksies dzert. Tas nav visai pareizi darīts.

– Kristovska kungs ir augsts, no Briseles atgriezies politiķis, bet iepriekšējā "LA" intervijā krietnā partijas biedrene Seiles kundze bez pārliecināšanas, kā lauku cilvēks apgalvoja, ka "Vienotībai" prātīgākais būtu turēties partneros ar ZZS. Tiesa gan, 10. Saeimā iekļuvušajiem būs katram sava Ministru prezidenta kandidatūra.

– Seiles kundzes izkārtojumu es varu tikai atbalstīt. Lai mēs bez šaubīšanās arī pēc vēlēšanām ietu kopā, es dažus politiķus aicinātu tomēr izbeigt muļķīgo retoriku.

Ar Dombrovski ZZS ir labākā sadarbība, kādu var vēlēties. Ar šo retoriku paspīd gandrīz vai Kristovskis vienīgais, turklāt netieši atzīdams, ka kopā būs jāstrādā. Es šo brīdi turu visai atbildīgu, ka mums, latviešiem, uz vēlēšanām jāturas kopā. Priekšvēlēšanās katrs gribēs spilgti atzīmēt, par ko viņš iestājas, bet nevajag klaji veidot kampaņu uz skanīgiem, populistiskiem, liekulīgiem izteikumiem, vēršot asākās bultas pret tiem, ar kuriem sēdi un sēdēsi vienā laivā.

– Kristovska kungam taču arī ir tiesības apvainoties, ja pēc PS pilnsapulces viņa apvienību nodēvē par vecu konservbundžu.

– Šo apzīmējumu nelietoja Zemnieku savienība. Mēs gribam godīgu kampaņu, kur priekšplānā ir argumenti, kā visātrāk izvest valsti no bedres. Kas ir galvenais ekonomikā, izglītībā, nacionālajos jautājumos.

V. Krustiņš: – Vai tad Tautas partija tiešām ir tik "velna apsēsta", kā to mālē TV un avīzēs? Vēl jau šī partija ir uz skatuves un arī kopā strādā valdībā. Es uzdrīkstos teikt, ka tā arī pārstāv zināmu sabiedrības daļu.

– Tautas partijā, jo īpaši pašvaldībā, ir daudz cilvēku ar labām ekonomikas zināšanām un domāšanu, bet, manuprāt, viņu rīcība patlaban pavērsta dziļā destruktīvā virzienā. Var analizēt, cik TP vainojami valsts novešanā līdz krīzei, taču daudzas lietas viņi mīlēja darīt no milzīga spēka pozīcijas un ļoti pašpārliecināti. Mēs – tie stiprie un varenie! Tāda attieksme zināmā mērā partiju ievedusi purvā. Par to pašu nelaimīgo teritoriālo reformu – kurš vells dzina TP par varītēm pastāvēt un uztiept, ka pagasti jāsadzen novadu aplokos. To tagad viņiem atmaksā. Pirmā bezdelīga atlidojusi – nesaprašanās starp Roju un Mērsragu –, un citi "gājputni" ir ceļā. Tādas nelāgas lietas TP var sameklēt salīdzinoši daudz – kamdēļ bija jāiestājas pret SVF. It kā TP sevi parādīja, bet tajā pašā laikā visiem taču saprotams, ka bez aizdevuma valsti no bedres ārā izvilkt nevarētu vis! SVF aizdeva naudu, un Šķēle uzreiz pārtrauca runāt par lata devalvāciju.

– Tā kā Šķēle ir gluži cita tipa cilvēks nekā Dombrovskis, pirms vēlēšanām TP varētu apgalvot, ka, ja sarunas ar SVF vadītu viņu premjers, tad Latvijai panāktu daudz izdevīgākus nosacījumus, kas ļautu līdzekļus sekmīgāk tērēt.

– Kad pienāks vēlēšanas, tad sabiedrība droši vien uzprasīs, kādi ir jūsu padarītie darbi. Diez vai viņi pieņems kaut kādas iluzori uzzīmētas situācijas. Pa šo gadu cilvēki novērtēs, vai dzīve kaut drusku gājusi uz augšu, vai šur tur algas un pensijas par latiņu pieliktas. Tad atzīs, ka solis, izmantojot SVF palīdzību, ir sperts pareizi, un Šķēles + Tautas partijas argumenti necik labi vis neizskatīsies. No otras puses, pavērsies skats uz to, ko TP patiešām padarījusi, proti, kā tobrīd jaunie novadi dzīvo. Tur būs diezgan precīza bilde. Ja novads attīstās, tad vietējie teiks – o, šitie veči pareizi izštukoja –, bet nīkuļojošā novadā, kur nevarēs aizbraukt uz skolu, kur ceļi stāvēs neremontēti, lādēs TP no panckām ārā, jo viņus vainos reformas radītos dzīves apgrūtinājumos. Tur TP balsis lasīt neizdosies.

E. Līcītis: – Bet varbūt TP atzīs savu vainu, taču parādīs skaistu programmu – sak, mēs zinām gaišāku ceļu uz nākotni!

– Vai ticēs jaunajam piedāvājumam?

V. Krustiņš: – Noskaņa tautā ir, ka ne uz ko labu tāpat nevar cerēt. Ļaudis grib, lai vismaz iedrošina ar kādu saprātīgu, taustāmu solījumu devu! Viņi grib, lai padzen bezcerību un saka – nē, būs iespējams dzīvot labāk!

– Tam piekrītu. Esam pārrunājuši ar "JL" cilvēkiem, ka vajag sagaidīt un paskatīties gada I ceturkšņa ekonomiskos rezultātus. Ja jau kas veicies augšup, tad ejam ar apkopojumu pie SVF. Protams, tas zināmā mērā ir pazemojoši – arvien tecēt pie SVF –, tomēr labāk nekā nedarīt neko vai pasākt uz savu roku kaut ko tik nesaskaņotu, kas labi nebeigtos. Lūk, un ja mums ir virzība, tad ir rokā arī arguments – esam izsprieduši, ka šis vai tas nodoklis būtu mīkstināms. Tas būtu sarunu temats, piemēram, pazemināt iedzīvotāju ienākuma nodokli vai citu. Tad arī iedzīvotāji jutīs uzlabojumus – kaut vai nodokļu jomā – un mazliet savā kabatā. Ja viss ir pareizi darīts, tad lietas palēnām sakārtosies. Tālākā nākotnē, kad atgriezīsimies pie nodokļu sistēmas pārskatīšanas, tad darba kārtībā, protams, nr. 1. būs progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana. Pie šīs robežas nāksies pieiet un kāpt pāri. Cik efektīvi to izdosies darīt – būs lielas diskusijas, jo nedz naudas ir ļoti daudz cilvēku maciņos, nedz nodefinēts, kas uzskatāms par bagātnieku mūsdienu Latvijas apstākļos.

E. Līcītis: – Pieredzējuši nekustamā īpašuma speciālisti uzskata, ka turpmāk uzsvars no tiem nodokļiem, ar ko apliek darbaspēku, tiks pārcelts uz īpašuma nodokli. Dzīvot privātmājā būšot gandrīz vai tikai bagātnieku privilēģija.

– Nodokļu pārgrozību priekšlikumi lielākoties top FM. Ierodas Repše ar savu svītu un paziņo: pienācis brīdis apskatīt šo tēmu un šo nodokli. Nezin gan, vai iepriekš ministrija daudz komunicējusi ar uzņēmējiem un pilsoņiem, lai pielaikotu kādu nodokli. Taču par priekšā stāvošiem pārkārtojumiem ir gana daudz spekulāciju un minējumu – bet vienalga politiķiem būs jātiecas sabalansēt visu sistēmu un ieklausīties visos priekšlikumos.

– Brigmaņa kungs, pirms vēlēšanām arī Zemnieku savienībai jautās par 9. Saeimā padarīto. Ko jūs varēsiet atbildēt?

– Bieži domāju, vai izdevies veikt kādas fundamentālas lietas vai iesaistīties dažu nejēdzību nepieļaušanā. Teritoriālās reformas gaitā ar zobiem un nagiem izdevās izplēst, lai daudzas pašvaldības saglabātu neatkarību, kā tās to vēlējās. Laukos attīstīta virkne investīciju projektu – dažviet veicies labāk, citur ne tik labi, bet objekti ir. Lai cik grūti nācies saglabāt algas un pensijas, esam darījuši, ko varējuši, lai krīzes zaudējumi būtu vieglāk panesami skolotājiem un citiem. Lauksaimniecībā vienmēr ir lielā izšķiršanās: mazais zemnieks un dzīvesveids – lauki, un lielais zemnieks – ražotājs. Kuru un kā balstīt? ES atzīst, ka ZZS vadībā izveidotā lauku atbalsta sistēma ir labs veidojums.

– Ja jūs vēl varētu paziņot, ka ar izglītības ministres Koķes ziņu nokārtots, ka jau no šā gada 1. septembra skolās māca Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu, tad oktobrī dabūtu labu tiesu balsu klāt.

– Nešaubīgi, ka to esam atbalstījuši. Pieliksim politisko gribu, lai izdotos.

– Kādas jaunas sejas un līderus vēlētājs atradīs ZZS listē? Vai vidzemnieki varēs balsot par iemīļoto Rozes kungu u. tml.?

– Kampaņu balstām uz strikti zinātniskiem pamatiem. Nekas netiek darīts uz dullo. Regulāri izlūkojam, kā ļaudis vērtē mūsu potenciālos kandidātus, vai viņus atbalsta. Tāpat mūs interesē pētījumi par sabiedrības dienas kārtību. Vēlētājiem svarīgi, lai novērstu bezdarbu, lai attīstītu uzņēmējdarbību. Tādas praktiskas lietas, ka politiķiem jāpieskaņojas, bāze, uz kuras veidot partijas programmu. Partijas aktīvs ir informēts, kādas atzīmes aptaujātie cilvēki izlikuši mūsu līderiem, deputātiem un tiem cilvēkiem, kuri, iespējams, varētu kļūt par partijas jaunajām sejām. Tas kopā ar vietējo nodaļu rekomendācijām būs nozīmīgs rādītājs, stādot ZZS vēlēšanu sarakstus. Cipari ir interesanti.

E. Līcītis: – Daudziem, kas sevi uzskatījuši par ZZS vadošiem darbiniekiem, nācies vilties, ieraugot šos ciparus?

A. Brigmanis: – Tā gadījies, bet vienam otram vēlētāju uzticības plusi ir ļoti lieli. Nemainīgs atzinīgāk vērtētais apvienības līderis ir Ingmārs Līdaka. Viņš turas ļoti stabili. Sabiedrībā labi vērtē Jāni Dūklavu kā zemkopības ministru. Vilkdams ārkārtīgi smagu nastu, salīdzinoši pozitīvu atzīmi saņem arī Uldis Augulis. Man pārsteigums, ka, neraugoties uz visiem ap viņu celtiem skandāliem, Viktors Ščerbatihs tiek augstāk vērtēts nekā virkne citu deputātu.

– Un kā aptaujā klājas Daudzes kungam?

– Viņu "skaitīja" Kurzemē, un iegūtā atzīme – normāla.

– Ščerbatihs atkal būs jūsu sarakstā? Viņa aktīvās sporta gaitas tuvojas beigām?

– Esam runājuši ar Viktoru, ka varbūt varētu, bet katrā ziņā sabiedriskās domas izpēte risināsies līdz sarakstu iesniegšanas pēdējam brīdim. Ja arī kāds partijnieks dikti rausies kandidēt, bet publika viņu atzīs par galīgi nesekmīgu, tad, baidos, ka listē vieta viņam neatradīsies. Kā jau teicu, apritē ielaistas un tiek pētītas līdz šim ar partiju nesaistītas personas, un arī viņu likteni noteiks vēlētāju atbalsts vai noraidījums. Uz dullo nešausim, kad veidosim listi.

– Partijas ir devušas virkni priekšlikumu, kā tām labpatiktu kārtot vēlēšanu un kampaņas finansējuma lietas. Vai ZZS pastāvēs par kādu noteikumu maiņu?

– Pirmais šajā sakarā sakāmais – ZZS neatbalstīs partiju finansēšanu no valsts kases. Lai jau runā, ka mūsu "pret" balss ir tāpēc, ka mums esot citi naudas avoti un sponsori aiz muguras, bet es uzsveru, ka pārējo valdības partiju piedāvājums pašreizējos apstākļos ir gluži absurds un problēmu nerisinošs. Ja kampaņai paredz tērēt 400 – 500 tūkstošus latu, bet partijai no valsts plāno dot 50 – 70 tūkstošus gadā, tad taču skaidrs, ka lielākais līdzekļu ievākums tāpat būs no sponsoriem. Jēdziens "panākt partiju neatkarību no ziedotājiem" neiztur nekādu kritiku! Otra nepatīkamā lieta, ka likumprojekts paredz naudas atbalstu arī Saeimā neiekļuvušām partijām. Tauta pateiks kategorisku "nē", bet šādai partijai pietiek pārsniegt 2% robežu, un to finansēs ar nodokļu maksātāju naudu! Tie, kas viņus izsvītroja, maksās par partijas uzturēšanu pie dzīvības! Otrs mūsu priekšlikums: mēnesi pirms vēlēšanām aizliegt reklāmas radio un TV, lai nenotiktu smadzeņu skalošana. Reklāmas ir TV klipi un radio džingli, taču nelolojam cerības, ka moratorija noteikšanai būs atbalsts, piemēram, no TP vai LPP/ "LC" puses, kas iekļūšanu Saeimā vienmēr balstījuši uz milzu reklāmas kampaņām.

Egils Līcītis

Latvijas avīze...

2009. gada notikumu arhīvs

• NOTIKUMI
• VIEDOKĻI
• PRESES APSKATS
• RAKSTI