Iegūto naudu varētu izlietot valsts mežu atpūtas vietu labiekārtošanai.

 Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departaments veicis pētījumu, kurā atklājies, ka mežā iegūto nekoksnes produktu kopējā vērtība patlaban veido 71 miljonu latu. No tās pusi - 35,9 miljonus latu jeb 50% - veido sēnes.

ZM Meža departamenta Meža nozares atbalsta nodaļas vecākā referente Agrita Karlapa atklāj, ka ministrija veikusi aplēses par nekoksnes bagātībām (arī sēņu daudzumu) Latvijas mežos, balstoties uz iedzīvotāju socioloģiskajām aptaujām pa telefonu, kā arī veicot aptaujas mednieku kolektīvos.
A. Karlapa nedomā, ka sēņu un ogu uzskaitīšana Latvijas mežos nepieciešama tāpēc, lai ieviestu kādu jaunu nodokli, piemēram, sēņošanas un ogošanas nodokli. “Tas nav domāts jauna nodokļa virzienā,” tā ZM ierēdne.

Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) atgādina, ka jau eksistē viena nodeva sēņotājiem, tas ir patentmaksājums par dabas velšu tirgošanu.

Viņš apšauba ZM aprēķināto meža dabas velšu novērtējuma summu, jo cenas ir svārstīgas, piemēram, pirmās baravikas ir krietni dārgākas, nekā vēlāk lasītās. Pēc I. Līdakas domām, patentmaksas esot “dumjš Einara Repšes jaunievedums”.

“Varbūt labāk ieviest makšķernieku kartei līdzīgu sēņotāja un ogotāja karti, nevis dzenāt pa tirgu bērnus, kuri tirgo sēnes, lai iegūtu naudu skolai. Taču apzinos, ka šādas kartes ieviešana izraisītu lielu neapmierinātību, jo ir daudz bezdarbnieku. Sēņošana ir ne tikai naudas iegūšanas veids, bet arī nodarbinātības veids, cilvēks nesēž pie televizora un nelamā valdību, bet darbojas,” spriež deputāts.

 
Līdaka arī pauž prieku, ka Latvijā vēl ir tik kvalitatīvi meži, kuros aug ogas un sēnes. Ja valsts mežos ieviestu sēņotāju karti, varētu novirzīt iegūto naudu mežu labiekārtošanai, soliņiem, atpūtas vietām un infrastruktūrai. Viņš gan nevarēja pateikt, cik šāda karte gadam varētu maksāt.