a) distancēties no Aivara Lemberga,

b) precīzāk definēt partijas politiku ekonomikas jautājumos, kas tiešām ir grūti saskatāma.

Dumpinieku rindās esot vairāki pašvaldību (piemēram, Valkas) vadītāji un tie „zemnieki”, kas partijā stājās, ja tā var teikt, pārejot no Tautas frontes (piemēram, bijušais NRTP loceklis Aivars Berķis).

Šajā sakarībā varu pretvēstīt, ka līdz šim neviens no LZS biedriem man nav atzinies par savu piederību kādam dumpinieku grupējumam un nav mani aicinājis pievienoties. Nekādas dumpja pazīmes neesmu jutis arī man adresētajās vēstulēs. (Tas, protams, nenozīmē, ka Māris Zanders savu ziņu būtu izzīdis no pirksta: ja ne trīssimt, tad vismaz trīs dumpiniekus var atrast katrā lielajā partijā.)

Māra Zandera zināšanai: Tautas frontē ir darbojies vismaz katrs otrais no pašreizējiem LZS biedriem. Man bija tas gods pirmos četrus gadus pildīt LZS priekšsēdētāja pienākumus. Šajā laikā piedzīvoju vairākus partijas šķeltniecības mēģinājumus, kas bija ļoti skaļi un agresīvi. Pēdējais no tiem beidzās ar dumpinieku grupas atdalīšanos un otras “īstās” LZS nodibināšanu. 6. Saeimas vēlēšanās šī “īstā” partija saņēma 1,3% balsu, kas arī palika tās izcilākais sasniegums.

Manuprāt, Latvijas Zemnieku savienība joprojām, un it īpaši Augusta Brigmaņa vadības laikā, ir izteikti demokrātiska partija, kurā katram ir ļauts brīvi izteikt savu viedokli. Arī partijas kongresos ik reizi tribīnē ir kāpis dažs “dumpīgs” runātājs. Sirds dziļumos esam piekrituši viņu viedoklim, ka “partijai jāuzlabo darbs” un ka “partija varēja strādāt labāk”. Tomēr lēmumus pieņemot, vienmēr it ticis stingri respektēts delegātu vairākuma viedoklis. Ceru, ka tā būs arī turpmāk. Savukārt pašus “dumpiniekus” vērtējam pēc viņu darbiem, it īpaši pēc viņu autoritātes viņu pārstāvētajos novados.

Tiem, kas domā, ka Aivars Berķis varētu iesaistīties LZS šķeltnieku rindās, varu atbildēt: “Neceriet!”.