Brigmanis: ceram saglabāt esošo mandātu skaitu Saeimā
15.08.2011

Reformas valstī nedrīkst veikt tikai reformu pēc un labāk brīžiem nedarīt neko, nekā sastrādāt muļķības, intervijā aģentūrai LETA saka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs un Latvijas Zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis. Politiķis aicina pieņemt pārdomātus lēmumus izglītības un veselības jomā, kā arī neatstāt novārtā mazturīgos pensionārus, kuriem noteikti nepieciešama pensiju indeksācija. ZZS cer vismaz saglabāt esošo mandātu skaitu Saeimā un pagaidām nenovelk sarkanās līnijas sadarbībai ar iespējamajiem partneriem.

Cik liela loma ZZS lēmumos ir socioloģiskajām aptaujām?

Daudz. Liela. Mēs regulāri sekojam gan saviem, gan konkurentu reitingiem. Mēs izkārtojam cilvēkus sarakstā, arī zināmā mērā vadoties no viņu reitingiem - kā viņi sabiedrībā kotējas, kā viņi kotējas savā darba frontē. Pēc aptaujām mēs zināmā mērā izvēlamies arī savu vadību. Reitingi, protams, nav absolūta pasaules gudrība, ko mēs pielietojam kā vienīgo kritēriju, bet pirms katra atbildīga lēmuma pieņemšanas mēs tomēr šo jautājumu izpētām. Un izpētām nevis tā kaut kā, kaut kur, bet tiešām ar nopietnām firmām, kas ar šo jautājumu nodarbojas.

Pēdējās socioloģiskās aptaujas uzrāda būtisku ZZS reitinga kritumu. Kāpēc tā?

Ļoti loģiski. Pirmais aspekts ir tas, ka sabiedrība kopumā gaidīja šo signālu, ka Saeima tiek atlaista. Vairāk vai mazāk tas ir trieciens kopumā pa visu Saeimu, un līdz ar to ir reitingu kritums latviskām partijām, izņemot SC, kam faktiski tā lieta zināmā mērā ir vienaldzīga. Un kritums ir proporcionāls, cik katram liels tas reitings savā laikā ir bijis. Vispirms bija kritums reitingā kā tādā, tad pēc mēneša parādījās jaunais politiskais spēks, kur vēl daļa atbalstītāju atkrita no esošajām partijām. Katrai partijai paliek stingrais atbalstītāju loks. Pārējais pieaugums zināmā mērā ir uz tā svārstīgā elektorāta rēķina, kas konkrētā situācijā izvēlas, kam viņš pieslienas. Un es redzu, ka pašreiz vislielākā daļa no "Vienotības", arī daļa no mums, ir aizgājuši pie Zatlera kā viņa elektorāts.

Kādas ir Jūsu prognozes - cik daudz mandātu ZZS būs nākamajā Saeimā?

Es domāju, plus mīnus tas pats mandātu skaits [22], kas pašreiz mums ir.

Ar ko šāds minējums pamatots?

Pirmkārt, tomēr tā pragmatiskā pozīcija, kas mums bijusi, nav mainījusies. Tas, kas ir nācis klāt, ir stāsts par oligarhiem. Cik tā lieta pašreiz ir atspēkojama, argumentējama, vai ar kādiem citiem jautājumiem pamatojama un apgāžama, kā tas viss izdosies - dzīve parādīs. Mēs esam gatavi pierādīt, ka tomēr svarīgāks jautājums cilvēkiem ir ekonomiskā situācija, problēmas, kas no tās izriet. ZZS ir tas spēks, kas palīdzēja Latvijai tikt ar tām problēmām galā.

Kāda Jums būtu ideāla koalīcija ar ZZS piedalīšanos nākamajā Saeimā?

Mums ir svarīgi pastāstīt potenciālajiem partneriem savas darbības principus. Kuri šos principus pieņem, kuri redz šo praktisko sadarbības darbu, kuri redz, ka grūtā brīdī mēs savus partnerus nepametam - ar tiem mēs esam kopā gatavi strādāt. Mēs neesam sev uzcēluši aizsargbarjeras un pateikuši, ka ar šitiem - nē, ar šitiem - jā. Vēlēšanu rezultāti būs, būs uzvarētāji un zaudētāji, būs tie, kas zināmā mērā noteiks, kurš būs premjers. Ja tie būs citi politiskie spēki un viņi nāks pie mums pēc viedokļa, vai esam gatavi strādāt, mēs vienosimies un runāsim, kādi ir šie programmatiskie noteikumi. Tad iesim pie savām partijām un teiksim: tāds un tāds ir modelis, akceptējiet darbu šādā koalīcijā.

Ir taču kādi vēlamāki un mazāk vēlami koalīciju scenāriji?

Nē, mēs tādus neveidojam.

Piemēram, ja būtu izvēle starp "Saskaņas centru" (SC) un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL)?

Būsim reāli, PCTVL diezin vai būs Saeimā. Protams, ar PCTVL mēs kopā nestrādāsim. Ir zināmi tādi rādītāji, pēc kuriem spriežot, manuprāt, viņi nebūs Saeimā.

Kas, Jūsuprāt, vēlēšanās uzvarēs un savāks visvairāk balsu?

Domāju, ka ļoti lielas iespējas uzvarēt ir SC. Latviskais elektorāts ir sašķelts starp esošajām un tagad vēl vienu partiju, tāpēc mana prognoze ir, ka uzvarēs SC.

Kādēļ jūs premjera amatam izvirzījāt Ventspils mēru Aivaru Lembergu?

Tas notika demokrātiskā kārtībā. Vispirms notika apspriešana uz vietas partijas nodaļās, pēc tam bija lēmumi partijas augstākos darba orgānos, un pēc tam jau kopējā sanāksmē, kas bija ZZS valde. Šajās diskusijās izvirzījās vairāki kandidāti - Lembergs, Uldis Augulis, Raimonds Vējonis, Jānis Dūklavs, Liepājas partija minēja Sesku. Ir cilvēki, kas darba gaitā paši pateica - viņi nevēlas būt par premjerministra kandidātiem. Kopā izvērtējot šī jautājuma plusus un mīnusus, ņemot arī par argumentu socioloģiju, kura parādīja, ka 75-80% ZZS vēlētāju akceptē Lembergu kā mūsu premjera amata kandidātu, mēs atbalstām viņu.

ZZS bieži pārmet, ka gala lēmumu būtiskos jautājumos bieži pieņemot Lembergs. Vai tā ir taisnība?

Nav, absolūti nav taisnība.

Vai ZZS nekad nav rosinājusi kādus politiskus lēmumus Lemberga interesēs?

Pamatā šie jautājumi vienmēr tiek pacelti kā tāds lielākais arguments, ka visu te nosaka Lembergs. Es tā bieži domāju un mēģinu vienmēr oponentiem uzdot pretjautājumu - tad jūsu rīcībā ir informācija, ka tāds un tāds jautājums ir izbīdīts Lemberga interesēs? Tad sakiet, lūdzu, un es mēģināšu argumentēt, kāpēc tas tā nav. Un tad tā saruna apraujas, jo ir tikai tāds vispārējs mīts. Un tad es tagad pašķirstu, kas tad tiek saistīts ar Lemberga interesēm. Maizīša neievēlēšana - viens no fundamentāliem jautājumiem. Es redzu, ka Maizīša neievēlēšanas rezultātā mēs esam ieguvuši profesionālu ģenerālprokuroru, kas dara savu darbu, un neesmu dzirdējis ne no viena tieslietu orgāna, ka būtu kādas problēmas ar Kalnmeiera kungu. Tagad mēs esam ieguvuši arī profesionālu prezidenta Andra Bērziņa padomnieku juridiskajos jautājumos. Maizīša kungs ir godam nostrādājis savus divus sasaukumus, viņš tagad ir Bērziņa kungam padomnieks kā prezidentam. Kur šeit ir kādas Lemberga intereses? Vai tiešām visi tiesas procesi ir beigušies? Es tikai redzu, ka viņam nāk vēl klāt tie tiesas procesi. Tālāk ar Lemberga interesēm saistīts jautājums - Judins. ZZS tiek piesaukts kā milzīgs grēks Judina neievēlēšana. Tomēr mēs acīmredzot esam izdarījuši ļoti labu darbu, jo tagad "Vienotībai" nākusi klāt vēl viena vēlēšanu lokomotīve. Vai tas ir grēka darbs? Vai ir tieslietu sistēma sabrukusi? Es tā kā neredzu, ka tas ir Lemberga interesēs. Zatlera argumentācija, ka milzīgi līdzekļi kaut kādos ES fondos ir pārdalīti par labu atsevišķiem reģioniem. Bet Lembergs jau atklāja tos skaitļus - ceļus būvē ne tikai uz Ventspili, būvē arī uz Jēkabpili, esmu redzējis - tepat Rīgas apvedceļu remontē. Tajā pašā laikā ir piemēri, kur varbūt lēmumi ir pieņemti kādās citās interesēs, un viss process notiek. Bet kas notiek ar Dienvidu tiltu, kur ir miljoni ielikti iekšā? Tā ir tāda laba vārdu saspēle, ko, protams, var izmantot, un ko, protams, uz priekšu vēl izmantos.

Kā tur bija ar to "mutatis mutandis" iniciatīvu, kam tā bija nepieciešama?

Tas ir labas diskusijas vērts jautājums, jo juristi paši savā laikā izstrādāja un iesniedza šo priekšlikumu. Tas ir jautājums, cik būtiska ir "stukaču" lieta visos šajos tiesvedības procesos. Es nekad "stukaču" lietu neesmu atbalstījis.

Kādās nozarēs jūs jūtaties stipri un vēlaties iegūt ministru posteņus, un kādus cilvēkus jūs varētu piedāvāt?

Dzīve mūs ir ienesusi tādās sliedēs, ka mums nācies vadīt tās smagākās darbības jomas. Tas ir bijis dažādos apstākļos - vai kāda partija ir aizgājusi no valdības, vai nav vēlējusies šajā valdībā vadīt Veselības ministriju, un tad mēs neesam vairījušies no šīs atbildības. Ir nominēts premjera amata kandidāts, un mēs nominēsim tuvākajā laikā Ministru kabinetu ar konkrētām personālijām, kuras mēs varētu piedāvāt iespējamajā jaunajā valdībā. Mēs centīsimies nosegt visu sektoru.

Kādus piemērus varbūt varētu nosaukt?

Manuprāt, Dūklavs sevi jau ir pierādījis ilgstošā periodā kā labs zemkopības ministrs. Vējonis arī, paralēli esot kā viens no premjera amata kandidātiem. Viņš jau būtu jālaiž jaunā kapacitātē, kaut vai, piemēram, par ārlietu ministru, par aizsardzības ministru. Viņš ir ar ļoti lielu pieredzi, tā ka viņam ir visas iespējas. Ilona Jurševska ir savā darbā ļoti labi iegājusies, manuprāt, viņai ir jāturpina vadīt labklājības joma. Domāju, ka savu kapacitāti ir parādījis arī Augulis, jo viena lieta ir mantojums, ko viņš ir saņēmis, otra - mēs redzam šos projektus un šo plašāko redzējumu par satiksmes infrastruktūru kā tādu.

Vai visi jūsu ministri pašreizējā valdībā ir sevi attaisnojuši?

Katrs ir ienācis šajā sfērā ar savu bagāžu. Kam kā ministram šī bagāža ir bijusi lielāka, tam varbūt ir vieglāk savā darbā iejusties, un varbūt viņš var labāku atpazīstamību iegūt. Protams, redzam, ka smagāk iet Jurim Bārzdiņam veselības jomā. Paši mēs atceramies, cik šīs sfēra ir sensitīva, un es domāju, ka viņa lēmums nekandidēt vēlēšanās ir objektīvs un pamatots.

Vai jūs varētu nosaukt vismaz trīs darbus - konkrētas izmaiņas likumos vai valdības lēmumos, kas būtu nepieciešamas ekonomikas izaugsmei?

Manuprāt, ir ļoti pārsteidzīgi runāt par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšanu sensitīvajās jomās. Mēs redzam, ka priekšā stāv smaga apkures un ziemas sezona, kas ir saistīta ar veselu virkni jautājumu: malka, gāze, elektroenerģija - viss, kas mazturīgajam cilvēkam ir svarīgi. Tajā pašā laikā mēs pretī redzam tādu absolūti noraidošu attieksmi pret mūsu ierosinājumu indeksēt mazās pensijas, kas zināmā mērā kaut vai daļēji kompensētu šo pieaugumu. Tas tiek pamatots ar to, ka nav naudas. Kaut gan mums ir cits viedoklis - ka tā nauda ir sociālajā budžetā atrodama. Sociālās jomas jautājumi vienalga būs jārisina. Tas varētu būt viens jautājumu bloks, kas skar šo sociālo sfēru. Mēs viennozīmīgi neatbalstīsim PVN nodokļu likmes izmaiņu. Ja Valdis Zatlers domā, ka tas ir tas pareizākais ceļš, tad, mūsuprāt, nav tas pareizākais. Protams, ir jautājumi, kur ir vērts ieklausīties. Faktiski analīzes vērti ir Ingunas Sudrabas priekšlikumi budžeta veidošanai. Reizi par visām reizēm būtu jātiek skaidrībā un jāparedz dažādi gadījumi. Ir jātiek skaidrībā par budžeta iesniegšanu, veidošanu, lai nenotiek spekulācijas. Tas varētu būt otrs jautājumu bloks. Mēs gribam tomēr tikt skaidrībā par visām šīm nodokļu lietām. Manuprāt, "Vienotības" lietotais jēdziens "mēs nepaaugstināsim nodokļus" ir pārāk vispārīgs. Valdības deklarācijā diezgan precīzi būtu jāieraksta, ka mēs neaizskarsim likumprojektu "nodoklis tāds un tāds". Jo, kā redzam, tagad šī lieta, ko sauc par nodokli, tiek interpretēta vispārīgi.

Jums bieži adresēts pārmetums, ka ZZS darba stratēģija ir neko daudz nedarīt, lai tikai nesasmērētos un noturētu reitingus. Vai tā ir taisnība? Ko jūs varētu atbildēt šiem skeptiķiem?

Par ko tad ZZS visvairāk pārmet - ka viņi esot strādājuši un ar savu darbu esot traucējuši "Vienotībai". Kas ir jēdziens "neko nedarīt" - vai ir labāk neko nedarīt vai darīt muļķības? Es domāju, ka pamatā mūsu valstī ir sadarīts ļoti daudz muļķību, un līdz ar to lietas, kas labi funkcionē un labi darbojas, reformēt tikai reformēšanas pēc nav pareizi.

Kā Jūsu redzējumā varētu sabalansēt valsts budžetu, lai ideālā variantā pat veidotu nelielus uzkrājumus gaidāmajām krīzēm?

Ir lietas, kuras nevaram, vienalga, ko mēs te darām. Ja nāk tas lielais vilnis, un visa šī pasaules ekonomika - ASV, defolts, eiro, lielās Eiropas Savienības (ES) valstu problēmas - Grieķija, Spānija, Itālija -, viss pārējais veļas pāri, tad vari sev būvēt aizsargbarjeras, cik gribi, bet tas vilnis nāks. Arī Latvija - tu esi Eiropā, tu esi kopējā tirgū iekšā, tu vari mēģināt nodrošināties pret sīkām, iekšēja rakstura kataklizmām, bet tādas milzīgas tu nevari novērst. Viena ārkārtīgi svarīga lieta ir kopīgā ES politika, kas zināmā mērā iespaidos Latviju - tie ir ES maksājumi un Kohēzijas fondi, jo citas naudas, īpaši uzkrājumu, ko iepludināt ekonomikā, mums nav. Vai nu tie ir maksājumi lauksaimniekiem, vai ES fondi dažādu veidu projektu īstenošanai. Un te ir jautājums, kas jāsaprot reiz pa visām reizēm - ka politika ES tiek veidota kuluāros, koridoros. Tāpēc ir jābūt reāliem politiķiem ar spējām, lai šo sarunu jau novestu līdz tādam līmenim dažādās attiecīgās ietekmīgās auditorijās, ka mums šī politika būtu labvēlīga.

Vai Dūklavs ir panācis savu šajā lielajā ES politikā?

Man liekas, ka viņš to visu laiku dara. Vai viņam tas izdodas - tas ir labs jautājums. Bet nevar liegt cilvēkam šo vēlmi darīt. Dūklavam ir tā - ja viņu pa vienām durvīm izraida, viņš atkal pa logu lien iekšā. Jāsaprot, ka ir lietas, kas pašreiz ir ne tik daudz no viņa atkarīgas, ka tas ir atkarīgs no pārējo ES valstu, it sevišķi no mums blakus piegulošās Polijas, atbalsta. Es teiktu, ka viņš strādā labi.

Vai jūsu partija varētu rosināt kādas nodokļu izmaiņas?

Katrām nodokļa izmaiņām ir jāaprēķina precīzi finansiālie efekti - ko tas dos, ko nedos, kam kas tiek noņemts. Tas būs cieši saistīts ar jomām, par kurām mēs atbildēsim. Ja mēs atbildēsim par smagajām un jūtīgajām jomām un mums nebūs sfēru ar finansiālu ietekmi - Finanšu vai Ekonomikas ministrijas -, tad pati dzīve mūs noliks aizsargājošajā pozīcijā, jo mums nepārtraukti šīs nozares jāaizstāv.

Vai esošā pensiju sistēma būtu reformējama? Un kāds ir jūsu redzējums - kā nodrošināt, lai pēc desmit gadiem vispār vēl būtu pensijas?

Tas ir plašāks jautājums. Visai dzīvei Latvijā jābūt tādai, lai būtu nauda, no kā tās pensijas maksāt. Lai ik pa brīdim nerastos tāda situācija, ka kādiem politiķiem vai spēkiem gribētos valsts ekonomisko budžetu palabot uz šī sociālā budžeta rēķina, kā tas tagad ik pa brīdim ir. Visvienkāršākais jau ir kaut ko nojaukt, neko pretī labu nepiedāvājot. Vienmēr tas stāsts ir bijis tāds - noņemsim tām lielajām pensijām nost un iedosim kaut kam klāt. Vai arī tiek piedāvāts reformēt pabalstu sistēmu. Tas vienmēr ir jūtīgs jautājums, jo katrai tai reformai ir arguments, kāpēc tas pabalsts savā laikā ir iedots. Tad vispirms, pabalstu reformējot, ir jāpasaka un jābūt pretī precīzam aprēķinam, kāpēc toreiz tas pabalsts tika iedots nepareizi. Pašreiz mēs neesam atraduši pietiekami spēcīgus argumentus, lai kādu no šīm konkrētajām lietām darītu.

Cik liela loma jūsu priekšvēlēšanu kampaņā būs lozungam par pensiju paaugstināšanu? Vai valsts to var tagad atļauties?

Šajā vēlēšanu kampaņā sakarā ar pensijām ir divi lozungi. Pirmais lozungs ir tāds: "ZZS nepieļāva pensiju samazināšanu". Otrais - "ZZS uzskata, ka mazās pensijas ir jāindeksē", jo tam ir ekonomisks pamatojums un tam ir līdzekļi budžetā, kurus mūsu skatījumā nedrīkst konsolidācijas rezultātā izņemt ārā no sociālā budžeta. Trešais arguments ir inflācija, kas rāda, ka pašreiz indeksācija ir pamatota. Ja nākamajā gadā visi aprēķini rādīs, ka inflācija nav tāda, tad arī šī indeksācija nebūs pamatota. Indeksācijas pamatotību pierāda mūsu inflācijas dzīve. Pašreiz visas prognozes rāda, ka nākamajā gadā inflācija tāda vairs nebūs.

Tātad sociālajā budžetā tā situācija nemaz nav tik slikta, kā stāsta?

Tā ir. Varbūt precīzāk jautājums būtu adresējams šīs nozares ekspertiem, es negribētu būt absolūts patiesības paudējs. Es operēju ar cipariem, kas pašreiz ir manā rīcībā. Un es kā politiķis redzu to - indeksācija izmaksātu kādus sešus, septiņus, astoņus miljonus. Ja mēs varam atrast to kā pretsvaru, liekot pretī problēmām, kas cilvēkam ir ar dzīves dārdzības paaugstināšanu, tad tas ir adekvāts piedāvājums. Turklāt nākamajā gadā, kā rāda finanšu analīzes un prognozes, inflācija nebūs būtiska, līdz ar to indeksācija nebūs nepieciešama.

Kādus risinājumus redzat demogrāfiskajām problēmām? Ko solāt ģimenēm ar bērniem?

Mūsuprāt, te ir tikai viens risinājums - ir jāpieaug dzīves ekonomiskajam līmenim. Lai cilvēkam būtu motivācija, ka viņam var būt viens vai vairāki bērni. Cilvēks lēmumu par ģimenes pieaugumu pieņems, ja viņš redzēs, ka var tos bērnus uzturēt, ka viņam nebūs jāatstāj bērni Latvijā, lai aug pie vecāsmātes vai vecātēva, un pašam jābrauc naudu pelnīt kur citur. Godīgi sakot, tā ir ļoti smaga situācija ģimenēm - bērns ir, ģimene ir, bet tanī pat laikā viņš tīri fiziski nemaz nevar piedalīties bērna audzināšanā. Tur nav gatava viena recepte, un ar dažu latu pabalstu to problēmu nevar atrisināt. Tas ir kopējais valsts tālākas ekonomikas attīstības jautājums.

Bet arī pašās bagātākajās valstīs bērni nedzimst.

Tas ir atkal cits stāsts. Šeit ir atkal viena cita būtiska lieta, ko es esmu jutis - ir daudz jaunu ģimeņu, un tie cilvēki saka tā: mēs esam jauni un mēs vēlamies baudīt, ko dzīve tagad dod. Mēs negribam mainīt pamperus, stāvēt naktī pie bērna, pieskatīt; gribam baudīt dzīvi tādu, ko mums piedāvā šīs iespējas. Un, ja cilvēks ir tāds un viņš redz sev dzīvē savu brīvību daudz augstāk nekā rūpi par to mazo dzīvībiņu, tad viņš izvēlas to, ka pats dzīvo to dzīvi pilnu. Viņš varbūt pat neiet laulībā, neprecas, jo kāpēc? Brīvs cilvēks. Ir ļoti daudz tādu cilvēku.

Varbūt audzināšanā kaut kas jāmaina?

Grūti pateikt. Es šajā ziņā nevaru to pateikt, neesmu tik gudrs.

Vai izglītības jomā kādas reformas būtu veicamas? Vai būtu vēl jāsamazina mazās skolas laukos?

Tas ir ļoti individuāls jautājums. Tas viss atkarīgs no bērnu skaita, no konkrētās situācijas, pieejamības - kā iespējams nokļūt uz skolu, vai ir transports, kādā stāvoklī ir ceļi. Tas ir tāds komplekss jautājums, kur katrai konkrētai vietai jāpieņem lēmums.

Bet tur kaut kādas konkrētas reformas - vecuma maiņa, kad pabeidz izglītību, vai kaut kas tāds? Vai mācību gada pagarināšana?

Patlaban ir aktualizēts jautājums par 12.klasi, par angļu valodu. Ja Izglītības ministrija atrod iespējas mācīt angļu valodu no 1.klases - ļoti labi, nav problēmu. Ja ir šie līdzekļi, lai mācās cilvēki valodas - jo vairāk zina, jo labāk. Jautājumā par vidusskolas saīsināšanu līdz 11 gadiem - es atstātu to izlemt profesionāļiem, ne politiķiem.

Vai veselības aprūpē būtu nepieciešamas kādas reformas? Piemēram, Zatlers piedāvāja pašvaldībām lielākas iespējas noteikt, kas tām vajadzīgs?

Es ļoti ceru, ka Zatlera partija uzņemsies atbildību par šo jauno ministriju pēc velēšanām.

Bet vai ZZS ir kādas idejas, ko vēl vajadzētu?

Domāju, ka viņiem būs ļoti daudz ideju. Jau nosaukumā ielikts vārds "reformas". Tad varēs reformēt "par visām iespējām". Mēs šo nozari uzņēmāmies vadīt ļoti smagā situācijā. Mēs saprotam - bez nopietniem naudas līdzekļiem šo jomu ir ļoti grūti pārvaldīt. Mēs paši redzam, kā tas ir - cilvēkiem dzīve stresa pilna, cilvēki slimo, cilvēkiem aprūpe vajadzīga, uzmanība vajadzīga. Nabadzība ir liela, ne visi var samaksāt par savu ārstēšanos, tāpēc tas ir komplekss jautājums, un, kurai lietai tur pieķersies klāt, otrā vietā atkal kaut kā pietrūks.

Vai esošos līdzekļus - tur ir vairāk nekā 400 miljoni - nav iespējams kaut kā efektīvāk pārdalīt vai izmantot?

Atkal jautājums profesionāļiem. Es neņemos būt tas tiesnesis, kas katra šī lata lietderību izsver. Domāju, ka tas ir ļoti precīzi izsverams jautājums cilvēkiem, kas ar šo jautājumu ikdienā nodarbojas.

Cik pamatotas ir runas par zināmām problēmām Zaļās partijas un Zemnieku savienības attiecībās?

Tās problēmas ir tādas, ka ik pa brīdim rodas kāds jautājums, ko šīs partijas traktē dažādi. Un tas ir pilnīgi loģiski, jo partijas ir dažādas ar dažādām programmām. Tāpēc jau mēs īpaši kopā neejam, bet asumi tiek noregulēti. Tā jau nav, ka visa ikdiena ir tikai viegla pastaiga.

Teorētiski "zaļajiem" un "zemniekiem" nav pa ceļam - vieni vērsti uz dabas izmantošanu, otri - uz sargāšanu. Kas tad jūs vieno?

Mūs vieno tas, ka mēs esam par apvienības spēka stiprināšanu, jo Latvija tomēr ir par mazu, lai cīnītos dažādi. Mēs esam par šādu nozīmīgu politisku spēku koncentrēšanos. Protams, "zaļie" varētu startēt atsevišķi, "zemnieki" - atsevišķi. Cik katrs varētu iegūt, to mēs varam tikai zīlēt. Kopā saejot, mēs esam spēks, kas var, attiecīgā brīdī ieejot Saeimā, aizstāvēt vienas vai otras intereses, ko katra partija atsevišķi viena pati diez vai varētu aizstāvēt. Līdz šim mēs neesam nonākuši tādās pretrunās, kas varētu būt fundamentālas. Skaidrs, mēs saprotam, ka zemniekiem ir jāmiglo lauki, lai būtu raža, bet "zaļie" aizstāv kukainīšus, kas tur staigā. Mums viss notiek "consensus".

Raugoties tālāk, vai ZZS pašvaldību vēlēšanās startēs vienoti, vai arī kāda partija, piemēram, Zaļā partija, varētu startēt atsevišķi?

Te mēs esam šajā ziņā ļoti fleksibli, tas nozīmē, ka vietām ir startējusi apvienība, vietām "zaļie" un "zemnieki" startē atsevišķi. Tā ir mūsu partijas priekšrocība, nemaz nerunājot par Liepājas un Ventspils partijām. Tā ir mūsu apvienības priekšrocība, ka mēs neesam ar stingriem kanoniem saistīti, katrs šeit var brīvi izvēlēties.

Vai ir kaut kādas iestrādes, lai beidzot arī Rīgā varētu gūt panākumus?

Rīgā tomēr ir zināma un negatīva tradīcija, ka neizdodas gūt šos panākumus. Rīga ir puse Latvijas, un, protams, ir neapšaubāmi prestiži Rīgā iegūt attiecīgu mandātu skaitu. Reālistiski spriežot, diez vai mums izdosies iegūt tādu mandātu skaitu, lai reāli Rīgu pārvaldītu. Redzam, ka nozīmīgu mandātu skaitu ieguva "Jaunais laiks", bet ko tas dod - visu laiku nosēž opozīcijā, un tāda tā dzīvīte viņiem tur ir. Tas ir arī spilgtu līderu jautājums Rīgā. Ir laicīgi jāstrādā, lai būtu spilgti līderi, kurus atbalstītu un ievērotu starp citām partijām latviskais vēlētājs, jo krieviskais jau ir pateicis, par ko viņš balsos - tas ir SC.

Tātad ZZS trūkst spilgtu līderu?

Rīgā būtu nepieciešams vairāk. Mums politika vienmēr ir bijusi likta uz Saeimas vēlēšanām. Uz pašvaldību vēlēšanām mēs vairāk akcentu liekam, lai mēs iegūtu maksimālu varu pašvaldībās visā Latvijā. Tāda mērķtiecīga strādāšana uz Rīgu vēlēšanu izpratnē vēl nav bijusi. Tur ir vairāki aspekti, bet es pieņemu, ka tas ir zināms darbalauks nākotnē.

Kas notiktu ar ZZS, ja Lemberga kungu tomēr "iesēdinātu"?

Nekas nenotiktu. Viņu tak iesēdināja vienreiz.

Bet ja uz ilgāku laiku?

Tas jau mūsu politiskajā dzīvē ir izgājis etaps, dzīve parādīja, kas notika, kad viņu iesēdināja. Nu un tad, ak, tu Dievs! Cerēt uz to un mūsu politiskajiem oponentiem ļaunā priekā priecāties - iesēdinās vienu cilvēku, tad Latvijā kļūs labāk, tad visiem te kļūs vieglāk elpot un tad visi te procesi kā attīstīsies - tas ir, maigi sakot, maldīgs iespaids. Problēmas valsts ekonomikas lietās ir daudz dziļākas, un vislielākā problēma ir, ka tomēr mūsu izpratnē valsts vadībā bieži vien ir neprofesionāļi.

Cik ilgi Jūs vēl plānojat darboties politikā?

Nevaru pateikt. Nezinu. Tas ir tāds jautājums, kas nav atbildēts. Šajā brīdī ir lietas, kurās jūtu zināmu atbildību. Kas ir atbildība? Atbildība vispirms ir pret tiem cilvēkiem, kas tev vairāk vai mazāk ir uzticējušies. Man viņi tagad ir. Es esmu Zemnieku savienības partijā no 1999.gada, un tad es sāku šo partiju vadīt. Es tā vienkārši nevaru pateikt: sveiki, eju prom, dariet, ko gribat. Man ir kaut kāda atbildība, un diezgan liela, jājūt pret tiem cilvēkiem, kas man ir uzticējušies. Šajā gadā mani atkal ievēlēja par partijas priekšsēdētāju. Tas ir divu gadu cikls. Viņiem ir tiesības pēc gada pateikt - nē, tu esi slikti strādājis, rezultāti slikti, tagad mēs vēlamies, lai kāds cits. Tas būs viņu uzstādījums, viņu izvēle. Tas ir jautājums arī pašiem mūsu partijas biedriem, kas arī zināmā mērā ir šo atbildības nastu uzlikuši. Viņi arī prasa atbildību, un beigās arī varbūt teiks - nu varbūt tomēr pietiek.